“Zaļais koridors” tikai ārvalstu investoriem?

Attīstība

Investīciju piesaiste un atbalsts uzņēmējiem, tostarp administratīvā sloga mazināšana, ierindojas Ekonomikas ministrijas 2025. gada prioritāšu augšgalā. Īpašu uzmanību paredzēts veltīt “zaļā koridora” regulējuma pārskatīšanai. Iepriekš šīs atbalsta mehānisms ir bijis labvēlīgs ārvalstu investoriem, taču ļoti svarīgi būtu nodrošināt līdzvērtīgas iespējas visiem ieguldītājiem, kas pievieno vērtību Latvijas ekonomikā, t.sk. arī vietējiem uzņēmumiem.

Lai pievērstu plašāku uzmanību šai tēmai, kā arī paustu gatavību veidot ciešāku dialogu starp vietējiem investoriem un valsts pārvaldi, mazināt birokrātijas slogu un veicināt investīciju piesaisti, viens no Latvijas vadošajiem kokapstrādes uzņēmumiem “Stiga RM” sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) rīko Kokrūpniecības nākotnes forumu “No meža līdz pasaules tirgum: kā Latvijas ekonomikas dzinējam iedot papildu enerģiju?”.

 

Jau vairākus gadus Latvijā darbojas tā saucamais “zaļais koridors” – lielo investoru atbalsta iniciatīva, kuras mērķis ir birokrātijas mazināšana un valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšana prioritārā kārtībā, paātrinot administratīvos procesus augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Diemžēl līdz šim pašmāju investoriem bija teju neiespējami pārliecināties, cik veiksmīgi patiesībā darbojas šis atbalsta mehānisms.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs: “Investīciju piesaiste ir viena no Latvijas ekonomiskās izaugsmes prioritātēm, un valdības centieni radīt labvēlīgāku investīciju vidi ir atbalstāmi. Tomēr ir svarīgi, lai šis atbalsts būtu vienlīdzīgs visiem investoriem, neatkarīgi no to izcelsmes. Tikai nodrošinot labvēlīgus apstākļus gan Latvijas, gan ārvalstu investīciju piesaistei, mēs varēsim panākt ātrāku projektu realizāciju, vairāk darba vietu un izaugsmi Latvijas ekonomikā. Kāpēc šķiet, ka ārvalstu investoriem ir vairāk iespēju nekā vietējiem uzņēmējiem? Šis jautājums rodas, raugoties uz to, kā “zaļais koridors” darbojas praksē. LDDK aicina valdību pārskatīt un pilnveidot šī mehānisma darbību, lai nodrošinātu, ka tas veicina Latvijas uzņēmumu izaugsmi un vairo valsts ekonomisko labklājību.”

LDDK nostājai piekrīt arī “Stiga RM”, kas pēdējo piecu gadu laikā investēja ap 100 miljoniem eiro kokapstrādes modernizācijas un augstvērtīgu koksnes produktu ražošanas projektos. Nākamo piecu gadu laikā plānots šo investīciju apjomu palielināt, koncentrējoties uz jaunu, tehnoloģiski attīstītu rūpnīcu būvniecību un eksportspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu.

“Stiga RM” īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Ramoliņš: “Latvijas virzība uz pievilcīgas investīciju vides un valsts konkurētspējas veicināšanu patiešām ir atbalstāma – liels prieks, ka tam ir redzama politiskā griba un varēšana. Taču gribētos, lai novārtā netiktu atstāti tautsaimniecības izaugsmei svarīgi projekti, kas ar samazinātu birokrātisko slogu un institucionālo pretimnākšanu tiktu īstenoti daudz ātrāk. Katra ietaupītā nedēļa, nerunājot par mēnesi un pat gadu, nozīmē ātrāku projektu realizāciju un attiecīgi ātrāku atdevi nodokļos, jaunās darba vietās, eksporta apjomu un ekonomikas rādītāju pieaugumā. Tas ir mūsu visu interesēs!”

Kokrūpniecības nākotnes forums “No meža līdz pasaules tirgum: kā Latvijas ekonomikas dzinējam iedot papildu enerģiju?” norisināsies trešdien, 12. februārī.

Interesentiem būs iespēja sekot līdzi  Kokrūpniecības nākotnes forumu tiešraidei portālā LETA un Delfi, kā arī “Stiga RM” Facebook kontā.

Par Stiga RM:

“Stiga RM” ir ģimenes uzņēmums no Tukuma, kas dibināts 1994. gadā ar mērķi rūpēties par Latvijas labklājību, atbildīgi apsaimniekojot meža platības. Savos īpašumos vairāk kā 11 000 hektāru platībā, no kuriem lielākā daļa ir meža zemes, uzņēmums veic pilnu meža apsaimniekošanas ciklu, balstoties uz ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem. Katru gadu “Stiga RM” ieaudzē vairāk kā 400 hektāru jauna meža un 700 hektāru platībā veic jaunaudžu kopšanu. Uzņēmuma ražotnē Kuldīgā no augstvērtīgas Latvijas bērza koksnes tiek ražots bērza saplāksnis. Savukārt Tukumā šobrīd top pasaulē modernākā koksnes ēveļskaidu akustisko plātņu (WWCB) ražotne. Uzņēmums piedāvā arī apaļkoku pārvadājumu pakalpojumus, nodrošinot lielāko kokvedēju autoparku Baltijas un Skandināvijas valstīs.

 Par LDDK:

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993. gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus – uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.